Septembrī notiks dokumentālo filmu triloģijas “Savējie sapratīs” otrās filmas “Septiņdesmitie. Spožums un posts” pirmizrāde

 

27. septembrī Latvijas 1.Rokkafejnīcā (Rīgā, Mārstaļu ielā) notiks dokumentālo filmu triloģijas “Savējie sapratīs” otrās filmas “Septiņdesmitie. Spožums un posts” pirmizrāde.

Kā atgādina filmas veidotāji, pagājušā gadsimta 70.gadi mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos Latvijā. Iedvesmojušies no 60.gadu pasaules mūzikas grandiem – Elvisa Preslija, Bila Heilija, “The Beatles”, “The Rolling Stones”, “The Beach Boys”, “Led Zeppelin” u.c., kā arī Latvijā milzu atzinību guvušajām pašmāju rokgrupām „Katedrāle”, “Eolika”, „2XBBM”, “Melody Makers”, “The Jockers” un citām, kas uz to brīdi bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību, parādās jaunas grupas: „Menuets”, „Santa”, „Jolanta”, “Stroncijs 70”, vēlāk – arī „Līvi”, „Sīpoli”, “Modo”. Izmantojot latviešu dzejnieku dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršas oriģinālkompozīciju radīšanai, lai “caur puķēm”, ar zemtekstu palīdzību, vēstītu par sev svarīgām, nacionālām tēmām.

Jau kopš sešdesmitajiem gadiem rokmūzikas žanrs piesaista plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari ir pārpildīti. Publika tajos jūtas brīva un bieži atļaujas “padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību”. Rokmūziķiem tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tiek kontrolēts un dziesmas – cenzētas. Jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji, kas nomaina veco funkcionāru paaudzi 70.gados, ir daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprot, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus “dzelzs priekškara”, tādēļ “kaitīgās Rietumu ietekmes” apkarošana tiek uztverta nopietnāk un izpildīta pedantiskāk. Tiek aizliegts “Liepājas dzintars” un “Mikrofona” dziesmu aptauja. Tomēr tas neaptur mūziķus, bet veicina viņu radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus. Dažkārt, pat pašiem neapzinoties, tiek radītas roka kompozīcijas, kas ar mūziku un dziesmu tekstiem ceļ latviešu pašapziņu un veicina nacionālās identitātes saglabāšanu. Filma lieliski parāda laikmetu, uz kura fona turpina attīstīties latviešu nacionālā rokmūzika.

Speciāli otrajai triloģijas filmai ar brāļu Jura un Leona Sējānu palīdzību ir restaurētas divas 70.gados radītas dziesmas no grupu “Menuets” un “Sīpoli” repertuāra, kas parāda muzikālā stila tendences latviešu rokmūzikā. “Triloģijas otrā filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts” spilgti parāda, ka tā laika latviešu rokmūzikai un dziesmu tekstiem bija tikpat liela nozīme latviskās pašapziņas saglabāšanā un veicināšanā padomju okupācijas gados kā Dziesmu svētkiem, teātrim un tautiskajām dejām,” saka filmas režisors Mareks Bērents.

Atgādinām, ka trīs dokumentālās filmas “Sešdesmitie. Sākums”, “Septiņdesmitie. Spožums un posts” un “Astoņdesmitie. Jauna ēra” stāsta par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas, spītējot cenzūrai un aizliegumiem, atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku – tā patiesi bija laba, profesionāla, izsāpēta, ne tā, kā tagad, kad dziedāt var visu. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.

Otrās filmas “Septiņdesmitie. Spožums un posts” varoņi: Zigismunds Lorencs (”Eolika”); Pits Andersons (rokenrola mūziķis); Valerijs “Seiskis” Saifudinovs (rokenrola mūziķis); Jānis Vanadziņš (blūza mūziķis); Juris un Leons Sējāni („Menuets”); Andris Kronbergs („Menuets”); Adrians Kukuvass („Menuets”); Raimonds Bartaševičs („Menuets”); Imants Kalniņš (komponists); Raimonds Pauls (komponists); Vladimirs Smirnovs („Modo”); Viktors Lapčenoks (“Modo”); Vjačeslavs Mitrohins („Modo”); Zigmars Liepiņš (komponists); Vilnis Šmīdbergs (komponists); Niks Matvejevs („Sīpoli”); Mārtiņš Brauns (komponists); Juris Pavītols („Līvi”); Jānis Grodums („Līvi”); Valdis Skujiņš (“Credo”); Igo (mūziķis); Aivars Hermanis(mūziķis); John McEuen (“Nitty Gritty Dirt Band”; ASV); Rein Laaneorg (Polyphon”, Igaunija); Allan Ladvas („Polyphon”, Igaunija); Ausma Groduma („Liepājas dzintars”); Linards Muciņš („Liepājas dzintars”); Dace Grundmane („Liepājas dzintars”) un citi

Filmas radošā komanda: Daiga Mazvērsīte (scenārija autore), Kristians Luhaers un Mareks Bērents (režisori), Emīls Rotgalvis (režisora asistents), Kristians Luhaers, Uldis Jancis, Krists Luhaers, Valdis Celmiņš, Aleksandrs Grebņevs (operatori), Andris Barons (skaņu režisors), Ilona Zariņa, Elga Zariņa, Stīna Skulme, Daiga Puriņa (grims), Līga Vilks (grafiskais dizains), Kristians Luhaers (3D animācija, dizains), Andis Gedoviuss (Web lapa).

Triloģijas otrā filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts” tapusi, sadarbojoties producentiem Kristianam Luhaeram (CLC ONE), Marekam Bērentam (TUMSA MUSIC) un Artai Ģigai (RED DOT MEDIA).

Filmas tapšanu ir atbalstījuši: Latvijas Kultūrkapitāla fonds,, SIA „Depo Diy”, Jūrmalas pilsētas dome, Ogres novada pašvaldība, Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde, ASV vēstniecība Latvijā, Bauskas novada pašvaldība, Daugavas Vanagu fonds, viesnīca “Radiem un draugiem”.

Vairāk informācijas:

Mareks Bērents, režisors un producents

Mob. tālr. 26434303, e-pasts: marex@tumsa.lv

Una Griškeviča,

Projekta PR vadītāja

Mob. tālr. 29151986, e-pasts: una.griskevica@gmail.com